LATGALES ZOODĀRZS

http://latgaleszoo.biology.lv

 

Sarkanvēdera ugunskrupis

Bombina bombina (L.)

Kas tas ir? Sarkanvēdera ugunskrupis Bombina bombina (Linnaeus, 1761) ir abinieku suga, kura iekļauta 1979.gada Bernes konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko biotopu aizsardzību II pielikuma sarakstā „Īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugas”. Uz 2007.gada jūniju sarkanvēdera ugunskrupju Latvijas populāciju sastāda zināmas 6 atsevišķas subpopulācijas ar tikai aptuveni diviem simtiem vokalizējošu tēviņu kopēju skaitu (Pupina, Pupins, unpubl.data).

Kas traucē sarkanvēdera ugunskrupjiem Latvijā? Galvenie sarkanvēdera ugunskrupju populāciju negatīvi ietekmējošie faktori Latvijā ir: aukstais klimats, aukstas bezsniega ziemas, auksta īsa vasara, karsta sausa vasara, populācijas izretināšanās, vietējās zivju sugas, nekontrolēta zivju introdukcija un pārvietošana zivsaimniecībās, parazītiskas sēnītes (Chytridium sp.) un citas slimības, jaunu plēsīgu zivju sugu introdukcija (Perccottus glenii Dybowski, 1877), jaunu plēsīgo rāpuļu sugu (Trachemys scripta elegans) nelegāla introdukcija, sarkanvēdera ugunskrupju nelegāla introdukcija no citām areāla daļām, citu sugu Bombina ģints nelegāla introdukcija, traucēšanas faktors, nelegāla izķeršana, zāles dedzināšana pavasarī un ugunsgrēki.

Galvenie sarkanvēdera ugunskrupju biotopus negatīvi ietekmējošie faktori Latvijā ir: meliorācija, bebru (Castor fiber) iznīcināšana vai skaita samazināšana, meža tīrīšana, piesārņošana, ceļu, ēku, apdzīvotu vietu būvēšana, dīķu tīrīšana un modernizācija, biotopu aizaugšana, dīķu nolaišana un nosusināšana.

Ka sargāt sarkanvēdera ugunskrupjus? Sarkanvēdera ugunskrupju saglabāšanai Latvijā 2006.gadā tika izstrādāts un apstiprināts Latvijas Vides Ministrijā "Sarkanvēdera ugunskrupja Bombina bombina (Linnaeus, 1761) Sugas aizsardzības plāns Latvijā" (Pupins, Pupina 2006). Tā izstrādi atbalstīja Dabas aizsardzības Pārvalde, Latgales Ekoloģiskā Biedrība.  Sugas aizsardzības plāna galvenais mērķis – noteikt un nodrošināt sugas un tās populāciju aizsardzības nosacījumus, populāciju skaitliskuma samazināšanās novēršanu, ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sugas izplatīšanās veicināšanu. Sarkanvēdera ugunskrupju sugas aizsardzības plāns pārskatāms 2011. gadā.

Kā palīdzēt sarkanvēdera ugunskrupjiem Latvijā?

Biotopu iekārtošana sarkanvēdera ugunskrupjiem Latvijā

Lai ugunskrupji varētu dzīvot Latvijā, tiem ir nepieciešami piemēroti viņu ekoloģiskajām prasībām biotopi. Par tādiem biotopiem varētu būt arī pareizi izrakti un aprīkoti mājas dīķi.

Jauna dīķa, derīga ugunskrupju dzīvei,  rakšana. Bieži piemājas dīķi, nezkāpēc, tiek rakti dziļi, 2, pat 3 m dziļumā, ar stāviem krastiem. Ūdens tādos dīķos neizsilst, saules gaisma netiek dziļākajos slāņos, un daudzi augi un dzīvnieki tādos dīķos neiedzīvojas.

Lai dīķis būtu piemērots ugunskrupju (arī citu raksturīgo dīķu dzīvnieku un augu)  dzīvei, tā dienvidu (vai saules apspīdēto) krastu ir jāizveido lēzenu, 1-3 m plata josla ar 15-30 cm dziļu ūdeni. Ugunskrupji izvēlas dīķus ar mālainu krastu, tādēļ vēlams arī veidot šo seklo zonu ar māla pamatu vismaz 10-30 cm biezumā, arī krastā.

Šo dīķa daļu vajadzētu atstāt augu vaļā, jo tajos ugunskrupji jūtas aizsargāti. Šajā vietā nevajadzētu aktīvi peldēties, vai peldināt suni, un kā citādi traucēt šīs dīķa daļas iemītniekus. 

Tādā dīķī varētu iedzīvoties ugunskrupji un citi dzīvnieki: dīķa vardes, mazie un lielie tritoni, dažādi ūdens kukaiņi un moluski. Jūsu dīķis kļūs par gleznainu dabas veidojumu Jūsu mājas tuvumā un dzīvesvietu daudziem dzīvniekiem un augiem.

Bet nedrīkst ielaist tādā dīķī zivis! Jo zivis apēd ugunskrupju un citu abinieku ikrus un kurkuļus.

Šo iemeslu dēļ ugunskrupju dīķi nevar veidot, aizsprostojot strautu vai upīti. Jo tādā veidā dīķī var iekļūt zivis. Tādēļ ugunskrupjiem ir jāveido dīķis, kurš nav saistīts ar citām ūdenstilpēm.

Vecā dīķa optimizēšana. Vecie dīķi bieži ir aizauguši ar niedrēm, to krasti ir aizauguši ar bieziem krūmājiem. Tādi dīķi ir aizēnoti, tajos trūkst nepieciešamā siltuma, tādēļ ugunskrupji tādos dīķos nevar dzīvot.

Ja Jūs esat veca aizauguša dīķa īpašnieks, to var optimizēt un padarīt par derīgu ugunskrupju un citu abinieku dzīvošanai.

Pie tam, nevajadzētu aizmirst vismaz vienu dīķa krastu veidot seklu un lēzenu, kā bija aprakstīts par jaunu dīķu rakšanu.

Dienvidu pusē noteikti ir jāizcērt krūmāji, lai ēna dienā nesniegtos līdz krastam.

Tāpat arī jāatbrīvojas no niedru audzēm. Visefektīvāk izņemt niedru sakneņus ar ekskavatora palīdzību. Ja to izdarīt ir grūti, tad vismaz niedru audze ir jāpļauj ar izkapti vai trimmeri, lai virs ūdens paliek tikai 5-10 cm gari kāti. Nelielos dīķos to viegli izdarīt ar garu asmeņu dārza šķērēm.

Ja Jūs savu dīķi nosusinājāt, vēlams neielaist tajā zivis, ja Jūs vēlaties saglabāt ugunskrupjus.

Var arī novākt pērnā gada niedres. Ērti to darīt ziemā, kad ūdens ir sasalis un ledus ir biezs. Vienkārši paņemiet sniega lāpstu ar metāla asmeni un šķūrējiet sausos niedru stublājus krastā. Ja Jūs to darāt kopā ar bērniem, neatstājiet tos vienus uz ledus!

Ziemošanas vietu ierīkošana ugunskrupjiem. Ugunskrupji var ziemot gan uz sauszemes, gan ūdenī. Latvijas augstās un kailsala ziemas ir ļoti bīstamas ziemojošiem ugunskrupjiem. Tādēļ, lai izdzīvot ziemošanas laikā, ugunskrupiem ir jāpaslēpjas dziļi zemē: grauzēju alās, vecu celmu iztrunējušās saknēs, kā arī pagrabos. Ja blakus Jūsu ugunskrupju dīķim nav tādu vietu, tos var izveidot.

Lai izveidotu ugunskrupjiem ziemošanas vietu, aptuveni 3-10 m no dīķa jāizrok bedre 1-2 kv.m, dziļumā 80-100 m ar lēzenām sienām. Bedrē nevajadzētu krāties grunts un palu ūdeņiem. Lai lietusūdens netecētu bedrē, tai apkārt jāizveido lēzens valnītis 5-10 cm augstumā. Bedrē jāsamet krūmu zari, niedres, koku zari, nobirušās lapas. Pa virsu jāuzber zeme, atstājot brīvas spraugas pie zemes virsas, lai abinieki varētu tikt iekšā.

Zoogēnie ugunskrupju biotopi. Ja Jūs esat meža īpašnieks, un Jūsu teritorijā ir melioratīvie kanāli un upītes ar bebru aizsprostiem, tad Jūs varat palīdzēt ugunskrupju aizsardzībai Latvijā.

Tādi strautu pārplūdumi Latvijā kļuvuši par ugunskrupju dzīvesvietām, jo satur plašas sekluma zonas un nereti ir pietiekoši saulaini, tāpēc, kā bebri krastos nograuž gan krūmus, gan kokus. Tādu ūdenstilpju optimizēšana ugunskrupjiem ir minimāla, un aprobežojas ar bebru un viņu uzcelto dambju saglabāšanu. Ja tādas ūdenstilpes krasti ir pārāk aizauguši ar krūmājiem, labi būtu tos izcirst.

Ja bebri ir pametuši tādu vietu, neizjauciet viņu dambjus, jo radušās seklās plašās saulainas ūdenstilpes vel daudzus gadus kalpos par vairošanās un dzīves vietu abiniekiem.

 

Ja Jūsu zemes īpašumā jau dzīvo sarkanvēdera ugunskrupji

Ja Jūs esat īpašnieks zemei, uz kuras jau dzīvo sarkanvēdera ugunskrupji - Jums veicas!

Ļoti nedaudzi zemes īpašnieki Latvijā un Eiropā var lepoties ar to, ka viņu īpašumā dzīvo retais un aizsargājamais Eiropā abinieks – sarkanvēdera ugunskrupis.

Daudzi zemes īpašnieki Eiropā rūpējas par saviem ugunskrupjiem. Jāatzīmē, ka Vācijā par dažu populāciju izdzīvošanu ir jāpateicas to zemes īpašniekiem, kuri rūpējās par tām totālas meliorācijas apstākļos.

Ziņojums herpetologiem. Ja Jūs zināt, ka Jūsu īpašumā dzīvo sarkanvēdera ugunskrupji, paziņojiet par to herpetologiem, šīs grāmatas autoriem. Mēs dokumentēsim šo vietu un Jūsu ziņojumu, iekļausim pētījumiem pakļauto biotopu sarakstā un ieteiksim Jums kā labāk rūpēties par ugunskrupiem tieši Jūsu īpašumā.

Dīķu apskate un optimizēšana. Pirmām kārtām ir jāapskata visi Jūsu dīķi, kuros mīt ugunskrupji. Ir jānovērtē to stāvoklis, vai tie nav pārāk aizauguši, vai kļuvuši pārāk sekli. Šajā darbā Jums var palīdzēt herpetologi, šīs grāmatas autori. Dīķu aizaugšanas gadījumā, tos nepieciešams optimizēt, kā aprakstīts iepriekš.

Biotopa uzturēšana optimālā stāvoklī. Lai dīķi ar ugunskrupjiem neaizaugtu, nepieciešams regulāri, 2-3 reizes pa vasaru (jūnijā-jūlijā) pļaut zāli un niedres gar dīķa krastu 3-5 m platā joslā. Vēlams arī izpļaut niedres piekrastes ūdenī (pirms jūlija sākuma).

Mājas dzīvnieku izganīšana. Ja Jūs uzturat govis un kazas, izlaidiet tās regulāri ganīties to dīķu tuvumā, kuros dzīvo ugunskrupji. Govis un kazas apēd krastmalas zāli, ar kājām labi strukturē krastu,  atstāj mēslus ūdenī un krastā, kas labdabīgi ietekmē zooplanktona attīstību, kā arī sīko kukaiņu daudzumu – ugunskrupju barību dažādās dzīves stadijās.

Ja ugunskrupju dīķa krastmalā ganās govis vai kazas, tāds dīķis prasa minimālu papildus apkopi.

Miers sarkanvēdera ugunskrupjiem. Ja Jūsu dīķī dzīvo sarkanvēdera ugunskrupji, nevajag tos velti traucēt: bieži peldināt suni, braukāt ar ūdens rīteni u.c.

Zivis – sarkanvēdera ugunskrupju ienaidnieki. Zivis barojas arī ar abinieku ikriem un kāpuriem. Ja ugunskrupju dīķī ir zivis, augusta beigās, ja ir iespējams, var nolaist dīķa ūdeni un atstāt sausu uz pāris nedēļām vai ilgāk.

Ja Jūsu dīķī dzīvo sarkanvēdera ugunskrupji, nekādā gadījumā neielaidiet tajā karūsas un nekādas citas zivis! Ugunskrupji izvairās no dīķiem, kuros ir zivis, un pamet tos, ja zivis tur parādās.

Sarkanvēdera ugunskrupju novērošana. Ugunskrupji viegli pierod pie cilvēka klātbūtnes. Gūstiet baudu no sarkanvēdera ugunskrupju, kuri mīt Jūsu dīķī, vērošanas. Speciālā dienasgrāmatā Jūs varat atzīmēt, kurā pavasara dienā ugunskrupji sāka dziedāt... cik ir dziedātāju... kā šie dziedātāji satiek viens ar otru... cik daudz ir ugunskrupju pāru... kad parādās pirmie ikri... pirmie kurkuļi... pirmie mazuļi... Šādiem ierakstiem ir zinātniska vērtība (piel.2.a., 2.b.).

Ugunskrupju romantiskās dziesmas. Sarkanvēdera ugunskrupju ritmiskā dziedāšana – tā ir brīnumaina Latvijas senās dabas melodija. Eiropā tiek rīkoti pat ugunskrupju festivāli, kad tiešajā ēterā cilvēki klausās dažādu valstu ugunskrupju korus. Bet Jūsu dīķī ir savs ugunskrupju koris - reto abinieku koris Latvijā! Priecājaties par to kopā ar ģimeni un draugiem!

Jūsu dīķa ar ugunskrupjiem fotografēšana. Dīķis, kurā dzīvo ugunskrupji, parasti ir ļoti skaists: tam ir caurspīdīgs ūdens, saulaini lēzeni krasti, noauguši ar dažādiem augiem.

 Tajā dzīvo daudz dažādu saldūdens dzīvnieku. Tāds dīķis ir īpaša pasaule, Jūs to varat fotografēt dažādā diennakts laikā, un dažādos gadalaikos. Tādas fotogrāfijas var skatīties ziemā uz datora ekrāna, izdrukāt un likt pie kabineta sienas, piedalīties fotokonkursos par dabu, dāvināt draugiem. Papildus estētiskai vērtībai, Jūsu fotogrāfiju kolekcijai būs arī zinātniska vērtība, Jūsu kolekcija būs interesanta herpetologiem, pētošiem ugunskrupjus Latvijā.

 

Iedzīvotāju izglītošana.

Protams, saglabāt ugunskrupjus Latvijā var tikai kopīgiem spēkiem. Bet daudzi Latvijas iedzīvotāji pat nezin par ugunskrupja eksistenci tiem blakus, par to, cik reti un īpaši ugunskrupji ir, cik ļoti tiem ir nepieciešama cilvēka uzmanība, pat lai nejauši neiznīcinātu viņu biotopu.

Iedzīvotāju informēšana. Pastāstiet saviem draugiem un paziņām par ugunskrupjiem, to īpatnībām  un retumu Latvijā citiem cilvēkiem. Pastāstiet, kā var atrast ugunskrupjus un kā aizsargāt viņu dzīves vietu. Pajautājiet saviem draugiem un paziņām, vai tie ir kādreiz dzirdējuši ugunskrupju dziesmas. Ja ir dzirdējuši, piezvaniet un pastāstiet par to herpetologiem: t. 29713005 vai t.29621191.

Pasākumu par ugunskrupjiem veikšana. Lai pievērstu citu cilvēku uzmanību sarkanvēdera ugunskrupju problēmām Latvijā, organizējiet savā skolā, darbā, draugu vidū konkursu, ballīti, lekciju, kuri būtu veltīti sarkanvēdera ugunskrupjiem Latvijā. Ar to Jūs pievērsīsiet cilvēku uzmanību šiem abiniekiem un veidosiet pozitīvu attieksmi pret tiem.

Aktivitāte Internetā. Pievērsiet uzmanību sarkanvēdera ugunskrupju problēmām Latvijā saskarsmē Internetā: forumos, piedaloties fleš-mobos.

Izmantojiet ugunskrupju fotogrāfijas kā avataras forumos. Izvietojiet savos saitos saites uz www.latvijasdaba.lv, www.latgalezoo.eu, http://razna.dau.lv/, www.rigazoo.lv, http://www.dap.gov.lv u.c. Tas padarīs ugunskrupi par vairāk atpazīstamu dzīvnieku Internetā.

 

Dārgie dabas draugi un kolēģi! Mēs ceram kopā ar Jums saglabāt sarkanvēdera ugunskrupjus Latvijā un būsim priecīgi par sadarbību ar visām ieinteresētām personām un organizācijām.